Alberts Lielais par svētīgu tika izsludināts 1622. gadā, bet 1931. gadā tika kanonizēts un pieskaitīts svēto Baznīcas doktoru pulkam. Apzīmējumu Lielais viņš ir iemantojis ārkārtīgi plašo zināšanu dēļ. Savu zināšanu dēļ viņš tiek saukts arī par universālo doktoru (Doctor-Universalis). Alberta Lielā sagatavotie raksti aptver 38 sējumus. Vispirms tie tika izdoti Lionā 1651. gadā, pēc tam Parīzē laikā no 1890. gada līdz 1899. gadam. 1921. gadā Ķelnē ir nodibināta Alberta Lielā akadēmija filozofijas pētīšanai. Pāvests Pijs XII 1941. gadā sv. Albertu Lielo ir izsludinājis par dabas pētnieku aizbildni.
Rīgā svētā Alberta godam, pateicoties prelāta Franča Afanasoviča ierosmei un pūlēm, ir uzcelta viena no vislielākajām baznīcām Latvijā – Rīgas Sv. Alberta Romas katoļu baznīca, kas tika iesvētīta 1903. gadā. Tanī pašā gadā pāvests Leons XIII ir atļāvis svinēt svētā Alberta kā šīs baznīcas aizbildņa svētkus ar pilnīgām atlaidām 15. novembrī vai pirmajā svētdienā pēc šī datuma.