Rīgas iedzīvotāju skaitam strauji pieaugot un sakarā ar pilsētas 700 gadu jubileju, par godu Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam, 1899. gadā prāvests prelāts Francis Afanasovičs ierosina jaunas baznīcas būvi Pārdaugavā.
Tā paša gada 22. maijā Rīgas pilsētas dome ierāda Kurzemes ielā bezmaksas 1600 m² zemes gabalu katoļu baznīcas, skolas un garīdznieku dzīvojamās mājas celtniecībai.
Pēc gada, 14. Jūlijā, arhitekts, Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātes dekāns, prof. Johans Kohs (Koch) būvkomitejai stāda priekšā izstrādātu baznīcas celtniecības projektu – franču baroka stilā ar diviem torņiem. Tā paša gada 2. septembrī tiek apstiprināts arhitekta J. Koha izstrādātais baznīcas celtniecības projects.
1901. gada 10. novembrī Āgenskalnā, vecajā Nometņu laukumā prelāta F. Afanasoviča vadībā tiek iesvētīts jaunās baznīcas pamatakmens.
Pēc svinīgās pergamenta nolasīšanas, kurā ir minēti visi dati par jaunceļamo baznīcu, to ievieto metāla kapsulā un iemūrē baznīcas pamatos svinīgā ceremonijā, kam seko procesija pa plašo laukumu, to apslacinot ar svētīto ūdeni.
Līdz 1903. gada 29. novembrim, kad Rīgas prāvests prelāts F. Afanasovičs iesvēta jauno dievnamu, arhitekts Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (Bockslaff) uzrauga baznīcas celtniecības darbus izdarot arī nelielus grozījumus baznīcas būvprojektā.
Sv. Alberta baznīca ir uzcelta kā trīsnavu celtne, 50 m gara un 24 m plata, vislielākā katoļu baznīca Latvijā, savos izmēros pat pārspējot Aglonas baziliku un tajā var ietilpt 2500 cilv.
No 1903.gada līdz 1911. gadam Rīgas Svētā Alberta draudze bija Rīgas Sāpju Dievmātes filiāl-baznīca, bet kā atsevišķa draudze izveidojās tikai ap1911.gadu.
1933. gada jūnijā bīskaps Jāzeps Rancāns V. E. Arhibīskapa Metropolīta Antonija Springoviča vārdā sv. Alberta baznīcu un draudzi svinīgi novēl tēvu Kapucīnu1( Mazāko Brāļu Kapucīnu ordenis – franciskāņu atzars) aprūpē, kuru viņi apsaimnieko līdz 1949. gada 19.oktobrim.. Pēc tam vadību par draudzi uzņemas dažādi priesteri, bet Kapucīnu tēvu aizgādnībā baznīca atgriežas 1991.gada jūnijā līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanos. 1994. gadā draudzē skaitās aptuveni 10 000 katoļticīgo2.
Pašlaik draudzē kalpo trīs Mazāko Brāļu Kapucīnu tēvi – priesteri: t.Vitolds, t. Jāzeps un draudzes prāvests Krišjānis Dambergs OFMCap. Pēc 2014. gada svētdienu statistikas mūsu draudzi apmeklē vidēji no 650 -800 cilvēku.
Katru dienu no pirmdienas līdz svētdienai tiek svinētas Svētās mises un notiek dažādi pasākumi gan jauniešiem, gan ģimenēm ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mūsu draudzē dievkalpojumi notiek latviešu, krievu un poļu valodās. Arī cita veida svinības draudzes priesteri var noturēt šajās valodās.
Draudzē darbojas četras lūgšanu un evaņģelizācijas grupas, draudzes Caritas kā palīdzība nabadzīgākiem. Tiek organizēts Alfa kurss, svētdienas skolas maziem bērniem un katehēzes pieaugušajiem. Svētdienas un svētku mises tiek bagātinātas ar draudzes kora un jauniešu dziedājumiem.