Dārgie brāļi un māsas,
Adventa laika izskaņā mēs satiekamies tradicionālajā uzrunā. Pēc pāris dienām mēs līksmi svinēsim Kunga piedzimšanu; notikumu, kad Dievs kļuva Cilvēks, lai atpestītu mūs. Tā ir Dieva Mīlestības manifestācija, kurš ne tikai sniedz mums kaut ko, vai sūta mums kādu ziņu vai vēstnešus, bet gan dāvā pats Sevi. Tas ir Dieva noslēpums, kurš pieņēma mūsu cilvēcisko dabu un uzņēmās mūsu grēkus, lai mums atklātu savu dievišķo dzīvi, savu bezgalīgo žēlsirdību un sniegtu nepelnīto piedošanu. Tā ir mūsu tikšanās ar Dievu, kurš ir piedzimis Betlēmes stallīša nabadzībā, lai mācītu mums pazemības spēku. Būtībā Ziemassvētki ir gaismas svētki; tās gaismas, kuru nepieņēma „izvēlētie” ļaudis, bet gan nabadzīgā un vienkāršā tauta, kas gaidīja uz Kunga pestīšanu.
