2014. gada 15. decembris
Informācija par Ikonogrāfiju pati atnāca tad, kad viss apkārt bija sakārtojies un es biju gatava sākt mācīties.
Pirmais bija šoks, ka tik ātri nekas nenotiks, būs jāmācās no pašiem, pašiem pamatiem – pareizi turēt otiņu, noklāt toni, vilkt līniju…
Tagad pamazām, pazemībā un, ļaujoties procesam, mēs mācāmies izgaismot tumsu un attēlot neatkārtojamo, krāšņo Dieva pasauli. Soli pa solim, no līnijas līdz attēlam.
Manuprāt, to, ko mēs iegūstam, mēs nedrīkstam paturēt tikai sev, jo tas ir dzīves mozaīkas skaistais un pateicīgais process, kurā mēs pārtraucam savu ikdienas skrējienu un atklājamies Dievam caur otas pieskārienu.
